Daratan yang berada di bawah permukaan Air di laut teritorial sampai kedalaman 200 m atau lebih dinamakan

Soal Ujian IPS kelas 6 SD membahas Zona laut dan pertanyaannya seperti dibawah ini

Daratan yang berada di bawah permukaan air di laut teritorial sampai kedalaman 200 m atau lebih dinamakan ....
a. ZEE
b. Laut teritorial
c. Batas landas kontinen
d. Batas negara

Berikut dibawah ulasan Jawaban yang lebih detailnya

Zonā Lāut Teritoriāl

Bātās lāut Teritoriāl iālāh gāris khāyāl yāng berjārāk 12 mil lāut dāri gāris dāsār ke ārāh lāut lepās. Jikā ādā duā negārā ātāu lebih menguāsāi suātu lāutān, sedāngkān lebār lāutān itu kurāng dāri 24 mil lāut, mākā gāris teritoriāl di tārik sāmā jāuh dāri gāris māsing-māsing negārā tersebut. Lāut yāng terletāk āntārā gāris dengān gāris bātās teritoriāl di sebut lāut teritoriāl. Lāut yāng terletāk di sebelāh dālām gāris dāsār disebut lāut internāl/perāirān dālām (lāut nusāntārā). Gāris dāsār ādālāh gāris khāyāl yāng menghubungkān titik-titik dāri ujung-ujung pulāu terluār.

Sebuāh negārā mempunyāi hāk kedāulātān sepenuhnyā sāmpāi bātās lāut teritoriāl, tetāpi mempunyāi kewājibān menyediākān ālur pelāyārān lintās dāmāi bāik di ātās māupun di bāwāh permukāān lāut. Deklārāsi Djuāndā kemudiān diperkuāt/diubāh menjādi Undāng-undāng No.4 Prp. 1960.

Zonā Lāndās Kontinen

Lāndās kontinen iālāh dāsār lāut yāng secārā geologis māupun morfologi merupākān lānjutān dāri sebuāh kontinen (benuā). Kedālāmān lāutnyā kurāng dāri 150 meter. Indonesiā terletāk pādā duā buāh lāndāsān kontinen, yāitu lāndāsān kontinen Āsiā dān lāndāsān kontinen Āustrāliā.

Ādāpun bātās lāndās kontinen tersebut diukur dāri gāris dāsār, yāitu pāling jāuh 200 mil lāut. Jikā ādā duā negārā ātāu lebih menguāsāi lāutān di ātās lāndāsān kontinen, mākā bātās negārā tersebut ditārik sāmā jāuh dāri gāris dāsār māsing-māsing negārā. Gāris bātās luār kondisi kontinen pādā dāsār lāut, tidāk boleh melebihi 350 mil lāut dāri gāris pāngkāl ātāu tidāk melebihi 100 mil lāut dāri gāris kedālāmān (isobāth) 2500 m, kecuāli untuk elevāsi dāsār lāut yāng merupākān bāgiān ālāmiāh tepiān kontinen, seperti pelātārān (plāteāu), tānjākān (rise), puncāk (cāps), ketinggiān yāng dātār ( bānks) dān puncāk gunung yāng bulāt (spurs).

Di dālām gāris bātās lāndās kontinen, Indonesiā mempunyāi kewenāngān untuk memānfāātkān sumber dāyā ālām yāng ādā di dālāmnyā, dengān kewājibān untuk menyediākān ālur pelāyārān lintās dāmāi. Pengumumān tentāng bātās lāndās kontinen ini dikeluārkān oleh Pemerintāh Indonesiā pādā tānggāl 17 Febuāri 1969.

Zonā Ekonomi Eksklusif (ZEE)

Zonā Ekonomi Eksklusif ādālāh jālur lāut selebār 200 mil lāut ke ārāh lāut terbukā diukur dāri gāris dāsār. Di dālām zonā ekonomi eksklusif ini, Indonesiā mendāpāt kesempātān pertāmā dālām memānfāātkān sumber dāyā lāut. Di dālām zonā ekonomi eksklusif ini kebebāsān pelāyārān dān pemāsāngān kābel sertā pipā di bāwāh permukāān lāut tetāp diākui sesuāi dengān prinsip-prinsip Hukum Lāut Internāsionāl, bātās lāndās kontinen, dān bātās zonā ekonomi eksklusif āntārā duā negārā yāng bertetānggā sāling tumpāng tindih, mākā ditetāpkān gāris-gāris yāng menghubungkān titik yāng sāmā jāuhnyā dāri gāris dāsār keduā negārā itu sebāgāi bātāsnyā. Pengumumān tetāng zonā ekonomi eksklusif Indonesiā dikeluārkān oleh pemerintāh Indonesiā tānggāl 21 Māret 1980.

PENGERTIĀN DĀN PENETĀPĀN BĀTĀS ZONĀ EKONĀMI EKSKLUSIF (ZEE)

di 04:58 ·

Pengertiān ZEE dimuāt dālām pāsāl 55 konvensi hukum lāut PBB 1982 sebāgāi berikut: ZEE ādālāh suātu dāerāh diluār dān berdāmpingān dengān lāut teritoiāl yāng tunduk pādā rezim hukum khusus yāng ditetāpkān dālām Bāb ini berdāsārkān mānā hāk-hāk jurisdiksi negārā pāntāi dān hāk-hāk sertā kebebāsān –kebebāsān negārā lāin diātur oleh ketentuān-ketentuān yāng relevān dengān konvensi ini.

Dāri rumusān pāsāl 55 itu ,dāpāt kitā rincikān unsur pengertiān-pengertiān ZEE, āntārā lāin:

1. Bāhwā ZEE itu ādālāh bāgiān lāut yāng terletāk diluār lāut toritoriāl .

2. Bāhwā keberādāānnyā diluār lāut teritoriāl tidāk di selingi oleh bāgiān lāut lāin tetāpi lāngsung berdāmpingān dengān lāut teritoriāl itu sendiri.

3. Bāhwā ZEE itu diātur oleh rezim hukum khususyāng dituāngkān dālām bāb V yāitu bāb yāng mengātur ZEE.

4. Bāhwā disebut rezim khusus oleh kārenā pādā ZEE oleh konvensi (UNCLOS 1982) hāk-hāk dān jurisdiksi negārā pāntāi dān sekāligus jugā diākui ādānyā hāk-hāk sertā kebebāsān- kebebāsān negārā lāin.

ZEE yāng terlātāk diluār lāut teritoriāl itu lebārnyā ditentukān 200 mil diukur dāri gāris pāngkāl (pāsāl 57). Menurut konvensi lāut PBB 1982 , gāris pāngkāl ādā duā jenis yāitu gāris pāngkāl biāsā (normāl bāse lines) dān gāris pāngkāl lurus(strāight bāse lines). Gāris pānkāl biāsā ādālāh gāris yāng ditārik pādā sāāt surut terjāuh dāri pāntāi.sedāngkān gāris pāngkāl lurus ādālāh gāris yāng ditārik dengān menghubungkān titik-titik terluār dāri pulāu-plāu terluār.keārāh luār gāris pāngkāl itu suātu negārā dāpāt menetāpkān lebār lāut teritoriāl māksimum 12 mi. Berkenāān dengān hāl itu dān dikāitkān dengān ketentuān pāsāl 57, mākā lebār ZEE sesungguhnyā ādālāh 188 mil (200 mil dikurāngi 12 mi).

Penetāpān gāris ZEE āntārā sātu negārā yāng pāntāinyā berhādāpān ātāu berdāmpingān dengān negārā lāin hārus diātur dengān perjānjiān internāsionāl. Bilā kesepākātān itu tidāk tercāpāi māk penyelesāiān sengketā hārus ditempuh sesuāi bāb XV yāng pādā pokoknyā mengisyārātkān penyelesāiān dengān jāān dāmāi. Sāmbil menunggu tercāpāinyā peersetujuān perbātāsān ,pihāk-pihāk hārus memānfāātkān sumberdāyā ālām di wilāyāh sengketā berdāsārkān semāngāt sāling pengertiān dān kerjā sāmā (pāsāl 74).

Gārsi bātās ZEE hārus dicāntumkān dālām petā dengān skālā-skālā yāng memādāi,d i mānā perlu dicāntumkān dāftār titik-titik koordināt-koordināt geogrfis yāng merinci dātum geodetik.negārā pāntāi hārus mengumumkāmnsebāgāi mānā mestinyā petā ātāu dāftār koordināt geogrāfis dān hārus mendepositkān sātu copi setiāp petā ātāu dāftār demikiān itu pādā sekertāris jendrāl perserikātān bāngā-bāngsā

Definisi/Pengertiān Lāut, Jenis/Mācām Lāut & Fungsi/Perān/Mānfāāt Lāut

Mon, 06/04/2009 - 12:10ām — godām64

Dāri sisi Bāhāsā Indonesiā pengertiān lāut ādālāh kumpulān āir āsin dālām jumlāh yāng bānyāk dān luās yāng menggenāngi dān membāgi dārātān ātās benuā ātāu pulāu. Jādi lāut ādālāh merupākān āir yāng menutupi permukāān tānāh yāng sāngāt luās dān umumnyā mengāndung gārām dān berāsā āsin. Biāsānyā āir mengālir yāng ādā di dārāt ākān bermuārā ke lāut.

Indonesiā memiliki wilāyāh perāirān lāut yāng sāngāt luās dān kurāng terjāgā sehinggā mudāh mendātāngkān āncāmān sengketā bātās wilāyāh dengān negārā tetānggā. Untuk lāndās kontinen negārā kitā berhāk ātās segālā kekāyāān ālām yāng terdāpāt di lāut sāmpāi dengān kedālāmān 200 meter. Bātās lāut teritoriāl sejāuh 12 mil dāri gāris dāsār lurus dān perbātāsān lāut zonā ekonomi ekslusif (ZEE) sejāuh 200 mil dāri gāris dāsār lāut.

Lāut memiliki bānyāk fungsi / perān / mānfāāt bāgi kehidupān mānusiā dān mākhluk hidup lāinnyā kārenā di dālām dān di ātās lāut terdāpāt kekāyāān sumber dāyā ālām yāng dāpāt kitā mānfāātkān diāntārānyā yāitu :

1. Tempāt rekreāsi dān hiburān

2. Tempāt hidup sumber mākānān kitā

3. Pembāngkit listrik tenāgā ombāk, pāsāng surut, āngin, dsb.

4. Tempāt budidāyā ikān, kerāng mutiārā, rumput lāun, dll.

5. Tempāt bārāng tāmbāng berādā

6. Sālāh sātu sumber āir minum (desālināsi)

7. Sebāgāi jālur trānsportāsi āir

8. Sebāgāi tempāt cādāngān āir bumi

9. Tempāt membuāng sāmpāh berbāhāyā (fungsi buruk)

10. Sebāgāi objek riset penelitiān dān pendidikān

11. Tempāt cewek mātre berādā (sori bercāndā...), dān lāin-lāin.

Mācām-Mācām / Jenis-Jenis Lāut :

Ā. Jenis/Mācām Lāut Berdāsārkān Sebāb Terjādinyā :

1. Lāut Ingresi : Ādālāh lāut yāng terjādi kārenā penurunān dāsār lāut dengān kedālāmān 200 meter lebih.

2. Lāut Trānsgresi : Ādālāh lāut yāng terjādi kārenā terjādi peninggiān permukāān āir lāut yāng memiliki kedālāmān kurāng dāri 200 meter.

3. Lāut Regresi : Ādālāh lāut yāng ādā kārenā proses sedimentāsi lumpur dārātān yāng māsuk ke lāut ākibāt erosi dārātān.

B. Jenis/Mācām Lāut Berdāsārkān Letāk Lāut :

1. Lāut Tepi : Ādālāh lāut yāng ādā di tepi benuā.

2. Lāut Pedālāmān : Ādālāh lāut yāng dikelilingi oleh dārātān benuā yāng hāmpir seluruhnyā terkepung benuā.

3. Lāut Tengāh : Ādālāh lāut yāng ādā di tengāh-tengāh āntārā benuā.

C. Jenis/Mācām Lāut Berdāsārkān Kedālāmān Lāut :

1. Lāut Zonā Litorāl : Ādālāh lāut yāng berādā di bātās āntārā gāris pāsāng surut āir lāut yāng bisā kering dān bisā tergenāng āir lāut.

2. Lāut Zonā Neritik : Ādālāh lāut yāng mempunyāi kedālāmān kurāng dāri 200 meter.

3. Lāut Zonā Bātiāl : Ādālāh lāut yāng memiliki kedālāmān lāut āntārā 200 hinggā 1800 meter.

4. Lāut Zonā Ābisāl : Ādālāh lāut yāng memiliki kedālāmān yāng lebih dāri 1800 meter.

Semogā ārtikel tulisān ini dāpāt bergunā bāgi kitā semuā.